Profesora ida iha Vikeke esplika ba alunu sira katak nia ema FRETILIN, depois nia husu ba sira hotu ne'ebé mós ema FRETILIN atu hi'it liman. Labarik sira hotu hi'it liman hodi hatudu katak sira hotu FRETILIN, maibé só labarik-feto ida mak lae. Profesora hakfodak, fihir labarik-feto ne'e no litik nia: ¿Maria, nu'usá ó la hi'it liman?- Tanba ha'u LA'ÓS ema FRETILIN, señora profesora. Profesora hakfodak tan, no husu fali:- Porra pá, i se ó la'ós ema FRETILIN, entaun ¿ó simpatiza ho sé?- Ho sira husi Koligasaun.- aluna ne'e hatán ho banga loos.Profesora, ne'ebé la konsege fiar buat ne'ebé nia rona, hatete:- Maria, alin?! Nu'usá ó sala-na'in hanesan ne'e, no lakohi apoia FRETILIN?! Labarik-feto, kalma tebes, hatán:- Ha'u-nia amá apoia Koligasaun, ha'u-nia apá apoia Koligasaun, no ha'u-nia maun sira mós apoia Koligasaun hotu. Tanba ne'e ha'u mós apoia Koligasaun!! Labarik ramata no foti ulun.- Di'ak – profesora hatán ho jeitu hirus -, maibé ne'e la'ós razaun ba ó atu apoia Koligasaun. Ó lalika halo tuir ó-nia família.!? Porezemplu, se ó-nia inan ema beik-teen ne'ebé hetan serbisu di'ak tan de'it nia pertense ba partidu ida,??? se ó-nia aman halo kontrabandu no hadau ema ki'ik nia osan, no ó-nia maun sira mesak na'ok-teen hotu, no se sira hotu autoritáriu, halo an, la respeita ema seluk nia hanoin ka direitu,? Ó sei sai oinsá? -......- Hanesan ne'e konserteza ha'u sei sai ema FRETILIN, senõra profesora !!!!
Mari Alkatiri husu kubanu sira atu mai hanorin maubere beik sira hakiak fahi. Nia dehan katak fahi kubanu sempre hahoris mínimu fahi-oan sanulu dala ida. Kursu hotu tiha, kubanu sira fila ba Kuba no to'os-na'in timoroan sira hotu hein hela fahi-inan ida atu hahoris. Nia hahoris fahi-oan neen. Xefe projetu nian ta'uk atu fó-hatene númeru ki'ik ne'e ba xefe-suku, entaun nia bosok dehan katak fahi-oan hitu foin moris. Xefe suku ta'uk atu fó-hatene númeru ki'ik ne'e ba administradór distritu, entaun nia bosok dehan katak fahi-oan ualu foin moris. Administradór distritu ta'uk atu fó-hatene númeru ki'ik ne'e ba Ministru Agrikultura Estanislau, entaun nia bosok dehan katak fahi-oan sia foin moris. Ministru Agrikultura Estanislau ta'uk atu fó-hatene númeru ki'ik ne'e ba Kamarada Primeiru Ministru Mari Alkatiri, entaun nia bosok dehan katak fahi-oan sanulu foin moris. Primeiru Ministru Mari Alkatiri manda fahe fahi-oan sira hanesan ne'e: “Fahi-oan neen ba Komité Sentrál Fretilin no fahi-oan haat ba povu!”
------------------------------
KARTÁS NE'EBÉ TAKA IHA PARKE ZOOLÓJIKU IHA DÍLI:
Antes 1975: "FAVÓR IDA KETA FÓ HAHÁN BA ANIMÁL SIRA"
Entre 1975 no 1999: " FAVÓR IDA KETA HADAU ANIMÁL SIRA-NIA HAHÁN"
Entre 1999 no 2002: “ FAVÓR IDA TULA HAHÁN BA ANIMÁL SIRA NO UNTAET SEI FÓ DÓLAR TOLU NO HAHÁN KARON IDA BA ITA-BOOT”
Entre 2002 no 2007: "FAVÓR IDA KETA HADAU ANIMÁL SIRA-NIA HAHÁN NO KETA HAN ANIMÁL SIRA"------------------------------ Mari ba konsulta si'ik-na'in ida no husu:
"¿Ha'u sei mate iha sá loron?"
"Kamarada, Ita-Boot sei mate iha loron-boot ida ba nasaun ida-ne'e".------------------------------ Patriotizmu iha rain Timor-Leste:
Profesór iha eskola husu ba Ameu:
"Ameu, ¿sé mak ó-nia inan?"
- "Pátria doben, profesór".
"No ¿ó-nia aman?"
"Kamarada Primeiru-Ministru Mari, profesór".
"No ¿ ó hakarak sai saida, Ameu?"
"Ha'u... oan-kiak, profesór."------------------------------------------------------------
Kapitalizmu no Komunizmu
"Azé... ¿Saida maka Kapitalizmu?", profesora husu.
"Kapitalizmu katak balde-lixu nakonu ho karreta, brinkedu, hahán oioin"."Resposta di'ak tebes, Azé, ¿no Komunizmu?""Balde-lixu hanesan, maibé mamuk".----------------------------------------------------------"Profesora, ha'u deskonfia Adão i Eva afinál ema-Timór"."Ameu, ¿Tanba sá maka ó hanoin nune'e?""Tanba sira la iha roupa, sira la'o ain-tanan, sira iha de'it masán ida atu han maibé sira-nia na'i la fó, maibé sira-nia na'i dehan beibeik ba sira katak sira hela iha paraízu".
----------------------------------------------------------
Ema barak dehan katak Horta salva Timor-Leste ne'ebé besik atu monu ba rai-naruk iha 2006. Bainhira Estalislau to'o nia haruka kedas povu tomak la'o hakat ida ba oin...
Mari Alkatiri ho Lu Olu sa'e elikópteru atu ba pasiár uitoan. Mari dehan ba Lu Olu:
- Ha'u atu soe osan-tahan dólar ruanulu ida ba kraik no halo timoroan ida sai kontente tebes.
Lu Olo dehan:
- Nu'usá ó la soe osan-tahan dólar sanulu rua no halo timoroan na'in-rua sai kontente?
Mari hatán:
- Lae. Ha'u sei soe osan-tahan dólar lima haat no halo timoroan na'in-haat sai kontente.
Pilotu elikópteru nian baruk tiha ona rona sira, no dehan:
- Nu'usá se imi na'in-rua haksoit ba kraik no halo timoroan rihun barak kontente?!
"¿Fatin ida-ne'ebé maka di'ak liu atu hakoi Kamarada Sekretáriu-Geral Mari Alkatiri?", mestra husu ba alunu sira.
- Iha Prasa Mean, hamutuk ho Lenine – Ameu dehan.
- Iha Fransa, besik Napoleão nia rate – Azé heteten.
- Iha Santu Sepulkru, hamutuk ho Jesus Cristo – Maria dehan.
- Lae, lae, lae,... ¡ Iha-ne'ebá la bele, keta halo be nia moris hi'as liu tiha loron tolu!!!
Iha aviaun ki'ikoan ida amu-lulik ida, madre na'in-rua no pilotu ida semo hela. Derrepente pilotu halakan pilotu-automátiku no ba lailais ko'alia ho amu-lulik no dehan:
- Amu, aviaun nia motór aat tiha, aviaun atu monu ona, maibé só iha parakedas rua de'it. Ita na'in-rua maka sei uza.
Amu dehan:
-No madre sira nu'usá?
- Het madre sira!
- No ita sei iha tempu molok aviaun monu?
Iha aviaun ida Air North nian ne'ebé semo hela mai husi Austrália pilotu ko'alia liuhosi altofalante hodi dehan ba pasajeiru sira katak viajen sei dura oras rua tan, rai-manas iha destinu no buat hotu la'o di'ak ho voo. Depois nia halakan pilotu-automátiku maibé haluha hamate son altofalante nian, no nia dehan ba ko-pilotu ne'ebé tuur hamutuk ho nia iha kabine nia laran: “Ha'u hanoin agora ha'u atu bá tee no depois ha'u atu het ospedeira!”
Iha li'ur, iha pasajeiru-fatin, ospedeira oin-mean kedas, nia husik bandeja ho hahán monu ba rai, no nia halai ba kabine atu haruka pilotu hamate son. Nia sidi iha pasajeira ferik ida nia ain, no ferik hamnasa no dehan: “Alin, lalika ansi hanesan ne'e. Nia dehan nia sei atu tee uluk lai!”
Feto-australiana ne'ebé haree hanesan bere-manek loos ho fuuk badak no roupa mane nian tuur hela hodi husu hanaruk vistu iha polísia-imigrasaun. Polísia husu ba nia:
- Seksu?
- Loron ida dala rua.
- Lae... maksudku mane ka feto?
- Naran de'it.
Australianu ida husu vistu iha polísia-imigrasaun no nia dehan katak nia hakarak hela metin iha Timor. Depois nia esplika:
- Uluk iha ha'u-nia rain sai paneleiru ne'e buat proibidu ka bandu. Depois ema komesa iha toleránsia. Agora ema aseita hanesan buat normál no paneleiru sira mós hakarak lei atu husik sira kaben... Ha'u halai-sai husi ne'ebá molok sai obrigatóriu !...
Esperma ne'e naran tékniku ba lasan-been. Iha aula biolojia iha SMA ida iha Austrália profesór husu ba aluna ida:
- Alin, dehan lai, mane nia ejakulasaun dala ida iha esperma hira?
Feto-raan australiana hatán kedas:
- Ibun ida, selae ibun ida setengah.
Feto australiana ida dehan ba nia oan-feto:
- Viziña sira hateten katak ó toba ona ho ó-nia namoradu!
- Amá keta fiar feto ibun-boot sira-ne'e! Ema toba ho mane ida no sira bá inventa kedas katak ne'e ita-nia namoradu!
Feto-raan australiana to'o iha uma no dehan ba nia inan:
- Amá, ha'u isin-rua!
Nia inan hakfodak no husu:
- Ó labarik beik, ó-nia ulun iha-ne'ebé?
- Iha momentu ne'ebá... iha volante nia leten... Tanba sá?
Puta australiana na'in-rua ko'alia hela.
- Ha'u seidauk hanoin ha'u atu husu saida ba Pai Natál...
- Pai Natál? Nia tenke selu dólar ruanulu hanesan sira seluk!...